Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Sporta likums
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas u.tml.);
2) sporta darbinieks — fiziskā persona, kas darbojas sporta jomā, veicot izglītojošo, tiesneša, metodisko, organizatorisko vai cita veida darbu;
3) sporta federācija — sporta sabiedrisko organizāciju apvienība, kas vada un koordinē darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī (tajā skaitā sporta savienība, asociācija, biedrība u.tml.);
4) sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai komersants, kuram sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no komercdarbības veidiem;
5) sporta izglītības programma — profesionālās ievirzes sporta izglītības programma vai interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;
6) sporta sacensības — pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sporta federāciju apstiprinātajiem sacensību norises noteikumiem un sacensību organizētāju apstiprinātajiem nolikumiem;
7) sporta speciālists — sporta darbinieks, kas ieguvis diplomu sporta izglītībā un attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu vai diplomu sporta izglītībā, vai attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu;
8) sporta treniņš (nodarbība) — process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā;
9) sportists — fiziskā persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās;
10) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus, kā arī principus, kas ievērojami, iesaistoties starptautiskajā sporta kustībā.
3.pants. Sporta jomā ievērojamie pamatprincipi
Sporta jomā ievērojami šādi pamatprincipi:
1) vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu;
2) godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību;
3) drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki.
4.pants. Sports izglītības iestādēs
(1) Sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina ar kustībām saistītu zināšanu, iemaņu un prasmju apguvi.
(2) Izglītības iestādēs izglītojamiem ar speciālām vajadzībām nodrošināma iespēja iesaistīties sporta nodarbībās atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām.
(3) Pirmsskolas izglītības programmās tiek iekļautas sporta nodarbības.
(4) Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina sporta bāzes un aprīkojuma pieejamību izglītojamiem.
(5) Izglītības iestāde veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām un ar savu sporta bāzi un aprīkojumu pirmām kārtām nodrošina savas iestādes izglītojamo ārpusstundu sporta nodarbības un tikai pēc tam citu personu sporta nodarbības.
(6) Ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu var apstiprināt vispārējo izglītības iestāžu specializāciju vienā vai vairākos sporta veidos.
5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
Izglītības un zinātnes ministrija:
1) īsteno vienotu valsts politiku sporta jomā un sporta attīstības stratēģiju;
2) izstrādā normatīvo aktu projektus sporta jomā;
3) popularizē sportu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;
4) nodrošina organizatoriskās sistēmas izveidi darbam ar talantīgiem jaunajiem sportistiem;
5) koordinē sporta speciālistu un citu sporta darbinieku tālākizglītības programmas;
6) nodrošina Eiropas Padomes 1989.gada 16.novembra Antidopinga konvencijas nr.135 (turpmāk — Antidopinga konvencija) īstenošanu;
7) nodrošina valsts pārstāvību starptautiskajās sporta organizācijās;
8) koordinē un veicina zinātnes pētījumus sporta jomā;
9) apkopo un analizē sporta statistiku, informāciju par sportu un sporta vēsturi, kā arī atbalsta sporta muzeju darbību un attīstību;
10) nodrošina sporta federāciju atzīšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
11) apstiprina Sporta speciālistu sertifikācijas komisijas sastāvu un nolikumu.
6.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
(1) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1) nodrošina ar iedzīvotāju, īpaši bērnu un pusaudžu, fizisko attīstību un fizisko sagatavotību saistīto datu apkopošanu un analīzi;
2) koordinē sportistu, bērnu ar paaugstinātām fiziskām slodzēm veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību;
3) izstrādā invalīdu sporta programmas, atbalsta Latvijas Paralimpisko komiteju un izstrādā sportistu invalīdu veselības aprūpes programmas;
4) īsteno Antidopinga konvencijas noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus;
5) veic dopinga kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
6) izstrādā sporta medicīnas programmas un koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī;
7) apkopo datus par izciliem Latvijas sporta veterāniem, izstrādā viņu atbalsta programmu un nodrošina tās īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu.
(2) Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1) nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu darbinieku vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;
2) atbalsta valsts labāko sportistu — Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu darbinieku — treniņu un sacensību iespējas;
3) atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.
(3) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1) izstrādā programmas jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanai;
2) nodrošina karavīru vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;
3) atbalsta valsts labāko sportistu — karavīru — treniņu un sacensību iespējas;
4) atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.
(4) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā sporta programmas un nodrošina to īstenošanu ieslodzījuma vietās.
7.pants. Pašvaldību kompetence sporta jomā
(1) Pašvaldības, veicinot veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīgas:
1) noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju;
2) būvēt un uzturēt sporta bāzes;
3) sekmēt sporta organizāciju, tajā skaitā sporta klubu, veidošanos un darbību;
4) atbalstīt sporta speciālistu un citu sporta darbinieku tālākizglītību.
(2) Pašvaldības finansē sporta izglītības programmas to pārziņā esošajās sporta izglītības iestādēs.
8.pants. Darba devēju kompetence
(1) Darba devēji atbalsta darbinieku nodarbošanos ar sportu.
(2) Darba devēji ir tiesīgi organizēt darbiniekiem sporta sacensības un nodrošināt viņiem dalību sporta federāciju un citu juridisko un fizisko personu rīkotajās sacensībās.
9.pants. Latvijas Nacionālā sporta padome
(1) Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(2) Latvijas Nacionālo sporta padomi 10 locekļu sastāvā apstiprina Ministru kabinets. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, finansu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes vadītājs, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents, Latvijas Pašvaldību sporta padomes priekšsēdētājs un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors.
(3) Latvijas Nacionālā sporta padome:
1) piedalās valsts sporta politikas izstrādē;
2) izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos Izglītības un zinātnes ministrijai;
3) sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā;
4) sniedz atzinumu par starptautisku sacensību (Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību) rīkošanu Latvijā;
5) sniedz atzinumu par sporta bāzes atbilstību nacionālās sporta bāzes statusam;
6) izstrādā kritērijus, kādiem jāatbilst sporta federācijai, lai tā iegūtu tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt Latviju starptautiskajās sporta organizācijās;
7) iesaka Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai sporta veidus, kas atbalstāmi šo ministriju iestādēs;
8) sniedz atzinumu Labklājības ministrijai par izcilu Latvijas sporta veterānu atbalsta programmu.
(4) Latvijas Nacionālās sporta padomes lēmumi ir pieejami ikvienai ieinteresētai personai.
10.pants. Sporta organizācijas
(1) Sporta organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, Komerclikums un citi normatīvie akti.
(2) Sporta klubs ir juridiskā persona, kas veido sporta organizatoriskās struktūras pamatu. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā.
(3) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja tā atbilst Latvijas Nacionālās sporta padomes izstrādātajiem kritērijiem. Minētās tiesības sporta federācijai piešķir vadošā valsts institūcija sporta jomā — Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde (turpmāk — Sporta pārvalde) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus vai darbības jomas.
(4) Sporta pārvaldes atzītās sporta federācijas ir tiesīgas savā nosaukumā lietot vārdu “Latvija”.
(5) Sporta pārvaldes atzīto sporta federāciju darbību valstī koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizāciju apvienība — Latvijas Sporta federāciju padome.
(6) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību Starptautiskās olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — Latvijas Olimpiskā komiteja.
(7) Latvijā atzīto invalīdu sporta federāciju darbību Starptautiskajā paraolimpiskajā komitejā pārstāvētajos sporta veidos koordinē, invalīdu sporta intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — Latvijas Paralimpiskā komiteja.
(8) Pilsētu un rajonu pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — Latvijas Pašvaldību sporta padome.
11.pants. Latvijas Olimpiskā komiteja
(1) Olimpisko kustību valstī vada un koordinē Latvijas Olimpiskā komiteja.
(2) Latvijas Olimpiskā komiteja, kooperējot valsts, pašvaldību un savus finansu līdzekļus, īsteno šādas programmas:
1) olimpiskās izglītības programmu;
2) olimpiskās kustības jaunatnes programmu;
3) olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu;
4) sporta veidu attīstības programmu;
5) programmu valsts labāko sportistu sagatavošanai un dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.
12.pants. Sporta bāzes
(1) Sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. Valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā.
(2) Sporta bāzēm, kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Nacionālās sporta padomes atzinumu. Nacionālās sporta bāzes statusu nosaka speciāls likums.
13.pants. Finansu līdzekļi sportam
(1) Valsts budžeta līdzekļus sportam piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.
(2) Finansu līdzekļus sportam veido arī pašvaldību, juridisko un fizisko personu līdzekļi, sporta organizāciju un to apvienību līdzekļi un starptautisko sporta federāciju atskaitījumi.
(3) No valsts budžeta un valsts speciālā budžeta pirmām kārtām finansējams jaunatnes sports.
(4) Sporta pārvaldes atzītajām sporta federācijām ir tiesības saņemt finansu līdzekļus no valsts budžeta.
14.pants. Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā
(1) Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.
(2) Kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru nosaka Ministru kabinets.
15.pants. Sporta sacensību organizēšana
(1) Sporta sacensību organizators var būt juridiskā persona, rīcībspējīga fiziskā persona, kā arī valsts vai pašvaldību iestādes.
(2) Par sporta sacensību rīkošanu sporta sacensību organizators iesniedz pieteikumu pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta sacensību norise.
(3) Sporta sacensību organizators sacensību norises vietā un laikā nodrošina sabiedrisko kārtību, medicīniskās palīdzības pieejamību, higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu un normatīvo aktu ievērošanu un ir atbildīgs par to.
(4) Sportistu, skatītāju un citu sporta sacensību norisē iesaistīto personu pienākums ir ievērot sporta sacensību organizatora norādījumus, vispārīgos sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī normatīvos aktus.
16.pants. Piedalīšanās starptautiskajās sporta sacensībās
Sportisti un komandas starptautiskajās sporta sacensībās nacionālo simboliku izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgo sporta federāciju. Nacionālās izlases komandas dalību starptautiskajās sporta sacensībās organizē attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā pārstāvētā Latvijas sporta federācija.
17.pants. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšana
Olimpiskās spēles Latvijā organizē Latvijas Olimpiskā komiteja, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensības — sporta federācijas, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo sporta padomi. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizatoru pienākums ir pildīt Starptautiskās olimpiskās komitejas un starptautisko sporta federāciju prasības.
18.pants. Sportista tiesības un pienākumi
(1) Sportistam ir tiesības piedalīties sporta treniņos un sacensībās.
(2) Sportista pienākums, piedaloties sporta sacensībās, ir ievērot starptautisko un Latvijas sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, Antidopinga konvencijas noteikumus, kā arī normatīvos aktus.
(3) Sportists ir atbildīgs par savu veselības stāvokli, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu.
(4) Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (personas, kas realizē vecāku varu) un sporta speciālisti.
19.pants. Profesionāls sportists
Profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.
20.pants. Sporta darbinieka un sporta speciālista pienākumi
(1) Sporta darbinieks ievēro starptautisko un Latvijas sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, Antidopinga konvencijas noteikumus, kā arī normatīvos aktus.
(2) Sporta speciālists vada sporta treniņus (nodarbības) un organizētas sporta aktivitātes, piemērojot cilvēka organismam atbilstošas fiziskās slodzes, racionāli izmantojot sportu cilvēka veselības nostiprināšanai un saglabāšanai, augstas meistarības sasniegšanai.
(3) Sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, nosaka Ministru kabinets. Sporta pedagogu kvalifikācijas prasības nosaka Izglītības likums, izņemot tos pedagogus, kuri īsteno sporta izglītības programmas.
Pārejas noteikumi
1. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumi nr.169 “Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums”;
2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.62 “Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā” .
2. Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī.
3. Sporta pārvalde 2004.gada 1.janvārī uzsāk sporta federāciju atzīšanu, ievērojot šā likuma 10.panta trešās daļas noteikumus.
4. Latvijas Nacionālā sporta padome darbību uzsāk ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās.
Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 24.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 13.novembrī
Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 27.novembri.
LR pieaugušo izlase.pdf